Saeima ārkārtas sēdē izsaka uzticību jaunajam Ministru kabinetam, kuru vadīs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Izveidojot daudznacionālās divīzijas štābu “Ziemeļi”, uzlabo Baltijas valstu aizsardzību un stiprina NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību.
Trauksmes celšanas likuma trīs darbības gados iespēju celt trauksmi valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs izmantojuši 402 iedzīvotāji, kurus satrauc iespējami pārkāpumi darbavietās, kas varētu radīt kaitējumu sabiedrības interesēm.
Uzzini vairāk:
Kiberdrošības stratēģija apstiprināta, lai iezīmētu Latvijas kiberdrošības spēju attīstību un virzītos uz Nacionālā kiberdrošības centra izveidi.
No 2020. gada teātru, muzeju, bibliotēku, arhīvu, koncertorganizāciju un citu kultūras institūciju darbinieku vidējā atlīdzība kāpj par ~16%. Pieaugums no vidēji 780 eiro mēnesī uz 930 eiro mēnesī.
Visa būvniecības procesā nepieciešamās dokumentācijas aprite notiek Būvniecības informācijas sistēmā. Tā ļauj visiem procesā iesaistītajiem neatkarīgi no atrašanās vietas ērti saņemt ar būvniecību saistītos valsts elektroniskos pakalpojumus.
Valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu vienota atlases kārtība nostiprina starptautiski atzītus pārvaldības principus, nodrošina procesa vienveidību, profesionalitāti un caurspīdīgumu, kā arī sekmē pastāvīgu zināšanu apmaiņu atlases procesa visos posmos.
Lai stiprinātu spēju novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu atbilstoši starptautiskām prasībām, notika ļoti apjomīga finanšu sektora reformu programma. Rezultātā Latvija apliecināja spēju nodrošināt stabilu un caurspīdīgu finanšu sektoru.
Valdība līdz 2023. gada beigām pagarina nosacījumu par samazinātu PVN vietējas izcelsmes augļiem un dārzeņiem - 5%
Tā paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem. Liela loma būs izveidotajām augstskolu padomēm, kas nodrošinās iestādes autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sasauc Krīzes vadības padomi uzreiz pēc tam, kad Pasaules veselības organizācija pasludina koronavīrusa Covid-19 izplatību par globālu pandēmiju.
Covid-19 pandēmijas laikā līdzās drošības pasākumiem infekcijas izplatības ierobežošanai valdība attīsta atbalsta programmas uzņēmējim un nodarbinātajiem, lai palīdzētu pārvarēt dīkstāves laiku un mazinātu apgrozījuma krituma negatīvo ietekmi.
Lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un mazinātu zāļu cenas, kā arī pacientu līdzmaksājumu apjomu, no 2020. gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izraksta aktīvo vielu. Konkrētu zāļu nosaukumu var norādīt, ja tam ir ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai
Uzzini vairāk:
Augstākā izglītība Latvijā padarīta pieejamāka, būtiski atvieglojot valsts galvoto studiju un studējošā kredītu saņemšanu un noformēšanu. Kredīta saņemšanai vairs nav nepieciešams otrs galvotājs, bet pieteikšanās līguma noslēgšanai iespējama arī attālināti.
Jaunais modelis būtiski uzlabo doktorantūras studiju kvalitāti un ievieš jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī nosaka vienotu promocijas kārtību
Atbalsta programmas “Balsts” ietvaros paplašināta valsts palīdzība ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenēm, iegādāties mājokli.
NAP2027 izvirzīti 4 stratēģiskie mērķi – produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanās un reģionālā attīstība.
Asociētās dalībvalsts statuss Eiropas Kosmosa aģentūrā paver plašākas eksporta iespējas Latvijas uzņēmumiem, kā arī paplašina pētniecības un darba tirgus piedāvājumu zinātniekiem un augsta līmeņa nozares speciālistiem.
2020.gada 21. jūlijā ES valstu un valdību vadītāji panāca vienošanos par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam. Tika pieņemts arī īslaicīgs Ekonomikas atveseļošanas instruments, lai palīdzētu dalībvalstīm atkopties no Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes
Atšķirīgs saturs - vienota pieeja. Lai būtu ērtāk atrast vajadzīgo informāciju un sazināties ar iestādēm, sāk darboties vienota izskata mājaslapas.
Minimālo ienākumu līmeņu reformas īstenošana pakāpeniski uzsākta 2020. gadā. 2021. gadā būtiski palielināti vairāki minimālo ienākumu sliekšņi. Piemēram, garantētā minimālā ienākuma līmenis paaugstināts no 64 uz 109 eiro. Palielināta arī minimālā pensija un nodrošinājuma pabalsts.
No 2021. gada 1. oktobra ievieš brīvā tirgus principus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai. Valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzēji tiks izvēlēti brīvā konkurencē, veicinot efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Uzzini vairāk:
Uzsākta Rail Baltica Rīgas centrālā mezgla izbūve, kas nodrošinās avio un ātrgaitas dzelzceļa savienojumu jaunu pasažieru un kravu pārvadājumu iespēju attīstībai Baltijā.
Uzzini vairāk:
Attīstīts regulējums, lai sekmētu lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatīvu izveidi.
Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir ieguvums ne tikai skatītājiem. No 2021. gada Latvijas Televīzijai ir vienkāršāk plānot satura veidošanu ilgtermiņā, jo piešķirtais finansējums ļauj rēķināties ar konkrētiem ieņēmumiem un sabiedriskajai televīzijai vairs nav jācīnās par reklāmdevēju līdzekļiem.
Palielinot minimālo algu no 430 eiro mēnesī līdz 500 eiro mēnesī, ikmēneša ienākumi palielinās aptuveni 149 tūkstošiem strādājošo.
Uzzini vairāk:
Jaunās pamatnostādnes izvirza mērķi kāpināt eksporta apjomu līdz 27 miljardiem eiro gadā. Lai to sasniegtu, plānots ieguldīt Latvijas cilvēku attīstībā, inovācijas procesos, kā arī turpināt sakārtot uzņēmējdarbības vidi, uzlabot infrastruktūru un piesaistīt investīcijas.
Ekonomisko lietu tiesa savas darbības pirmajā gadā ir parādījusi, ka tā ir efektīva un profesionāla – gan ņemot vērā nolēmumu stabilitātes rādītājus, gan vidējo lietas izskatīšanas termiņu, gan izskatīto lietu sarežģītību un apjomu.
2021.gadā aktualizēts saraksts ar iekārtām, uz kurām attiecas datu nesēju atlīdzības iekasēšana.
Valdība turpina attīstīt atbalstu vietējiem lauksaimniekiem. Rezultātā aug gan tradicionālo, gan bioloģisko lauksaimnieku konkurētspēja Latvijas un starptautiskos tirgos.
Jaunais “Dzīvojamo telpu īres likums” līdzsvaro izīrētāju un īrnieku intereses. Likums pasargā gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma pircējus, palīdz izskaust fiktīvus īres līgumus.
Normatīvais regulējums paredz elektroskrejriteņu pārvietošanos gan pa gājēju ietvēm, gan veloceļiem, gan brauktuvēm, vienlaikus nosakot stingras prasības, kas jāievēro elektroskrejriteņu vadītājiem, lai pārvietošanās neapdraudētu pašus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.
Uzzini vairāk:
Uzzini vairāk:
Uzzini vairāk:
Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas izveidots stipendiju fonds, kas balstās sociālos kritērijos, nevis sekmēs. “Studētgods” stipendijai var pieteikties daudzbērnu ģimeņu jaunieši, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie jaunieši, kā arī personas ar I vai II invaliditātes grupu (1. un 2. kursā studējošie).
Stratēģijas ir mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts galveno autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā. Valsts galvenos autoceļus paredzēts pārbūvēt par ātrgaitas autoceļiem.
Atklāts otrs vērienīgākais Rail Baltica būvprojekts Latvijā pie lidostas “Rīga” - dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve.
Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Latvijas pašvaldību skaits samazinās no 119 uz 43 pašvaldībām.
O. Kalpaka profesionālā vidusskola ar militāru ievirzi dibināta, lai veidotu inteliģentu, godprātīgu, psiholoģiski noturīgu un atbildīgu jauno paaudzi ar attīstītām fiziskām un militārām spējām.
Pamatnostādnēs valsts digitālās attīstības politika definēta 5 būtiskos attīstības virzienos, kas skar digitālās prasmes un izglītību, drošību un uzticamību digitālajā vidē, telekomunikāciju pakalpojumu savienojamību, tautsaimniecības un valsts pārvaldes digitālo transformāciju, kā arī informācijas un komunikācijas...
Asociētās dalībvalsts statuss Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) paver plašākas eksporta iespējas Latvijas uzņēmumiem, kā arī paplašina pētniecības un darba tirgus piedāvājumu zinātniekiem un augsta līmeņa nozares speciālistiem.
Reaģējot uz nelegālās robežšķērsošanas lielo pieaugumu no Baltkrievijas, valdība izsludina ārkārtējo situāciju Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī. Drīz tiek uzsākts darbs Latvijas Austrumu robežas stiprināšanai.
SEPLP būtiskākie uzdevumi ir veikt augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas sabiedriskajos medijos – Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio: